Cik bieži un cik ilgi lietot LED masku? Devas jēdziens, bifāziskā līkne un tas, ko pētījumi patiešām darīja.

Pirms runājam par minūtēm un reizēm, vienu lietu ir vērts noskaidrot. Ja Jums nav pamata rutīnas, tas ir, sejas mazgāšana, mitrināšana un ikdienas saules aizsargkrēms, maskai iztērēto naudu, visticamāk, Jūs nožēlosiet. Par ikdienas saules aizsargkrēma spēju palēnināt ādas novecošanu ir vairāk un stiprāku pētījumu nekā par jebkuru mājas gaismas ierīci: Hughes un kolēģu 2013. gada randomizētajā pētījumā piedalījās 903 pieaugušie 4,5 gadus, un tiem, kas lietoja ikdienas saules aizsargkrēmu, papildu ādas novecošanu nekonstatēja, ādas novecošana bija par 24% mazāka nekā tiem, kas to lietoja neregulāri.1 Turklāt saules aizsargkrēms maksā tikai daļu no maskas cenas. No šejienes šis raksts ir par masku, pieņemot, ka šis pamats Jums jau ir.

Deva ir tas gaismas daudzums, kas vienas reizes laikā nokļūst uz Jūsu ādas viena kvadrātcentimetra. Tā sastāv no trim lietām. Pirmā ir jaudas blīvums, svešvārdā irradiance: tas parāda, cik daudz gaismas maska konkrētajā brīdī izstaro uz ādas vienu kvadrātcentimetru, un to mēra milivatos uz kvadrātcentimetru (mW/cm²). Milivats ir vata tūkstošdaļa, bet vats ir jaudas mērvienība, tā pati, ko redzat arī uz spuldzes. Otrā ir laiks, sekundēs. Trešā ir šo divu reizinājums, enerģijas blīvums, ko norāda džoulos uz kvadrātcentimetru (J/cm²), un fototerapijas rakstos to sauc par devu. Džouls ir enerģijas mērvienība: viena vata jauda vienas sekundes laikā atdod vienu džoulu enerģijas.

Formula ir šāda: jaudas blīvums (mW/cm²) reizināts ar sekundēm, dalīts ar tūkstoti, ir deva J/cm² izteiksmē. Dalīšana ar tūkstoti tikai pārvērš milivatus vatos. No tā izriet tas, kas maskām rada daudz pārpratumu: tikpat daudz minūšu uz divām dažādām ierīcēm ir divas dažādas devas. Maska, kas spīd ar divreiz lielāku jaudas blīvumu, tikpat daudz minūšu laikā dod divreiz lielāku devu. Minūte pati par sevi nav deva, tā ir tikai viens no reizinātājiem.

Šo gaismu āda absorbē: saskaņā ar Avci un kolēģu 2013. gada apskatu, fotonus, tas ir, gaismas daļiņas, absorbē ādas šūnu mitohondriju hromofori.2 Mitohondrijs ir šūnas enerģiju ražojošā daļa, bet hromofors ir molekula tajā, kas absorbē noteikta viļņa garuma gaismu. Deva tātad ir par to, cik daudz gaismas šīs molekulas saņem vienas reizes laikā.

Ko no tā paņemt līdzi: ja maskas aprakstā minētas tikai minūtes, bet blakus nav jaudas blīvuma, tad par devu Jūs nezināt neko, un tāpēc citas maskas lietošanas režīmu nav vērts pārņemt savai maskai.

Tas, ko forumos un blogos atradīsiet par lietošanas režīmu, bieži vien ir izstrādāts gaismas panelim. Panelis ir plakana, ar LED pilna plāksne, ko tur daudz tālāk no ādas, un tā instrukcija minūtes norāda tieši šim attālumam. Maska atrodas dažus milimetrus no ādas vai tieši uz tās. Gaismas stiprums ar attālumu samazinās, jo tas pats gaismas daudzums izplatās arvien lielākā virsmā, jo tālāk esat no avota. Panelis raksturīgajā lietošanas attālumā un maska tieši uz ādas ir divi pilnīgi atšķirīgi jaudas blīvumi, pat ja tajos ir vienādi LED.

Ir vēl viena atšķirība, kas maskām ir svarīga. Viens LED ir punkts. Ja plāksne guļ tieši uz ādas, katrs LED spēcīgi apgaismo nelielu plankumu, bet starp plankumiem gaisma ir vājāka. No attāluma LED gaismas konusi saplūst, un āda gaismu saņem vienmērīgāk. Šis ir mans paša secinājums no fizikas, nevis mērījums, un es neatradu pētījumu, kas maskām būtu salīdzinājis LED un ādas attālumu.

Ko no tā paņemt līdzi: panelim raksturīgos centimetrus un minūtes nepārnesiet uz masku. Maskai pieder maskas instrukcija, un, ja maskas aprakstā redzat paneļa protokolu, tā ir šo divu ierīču sajaukšana.

Bifāziskā devas-atbildes līkne nozīmē, ka gaismas iedarbība kopā ar devu kādu laiku pieaug, sasniedz virsotni un pēc tam virs tās samazinās. Šo parādību 19. gadsimta beigās aprakstīja Arndts un Šulcs, tāpēc to sauc arī par Arndt–Schulz līkni. Huang, Hamblin un kolēģu 2009. gada apskats gaismai to formulē šādi: ja šūnu sasniedz pārāk maz enerģijas, atbildes nav, jo slieksnis netiek sasniegts; virs sliekšņa iestājas biostimulācija, tas ir, šūnas darbība aktivizējas; savukārt, ja enerģijas ir pārāk daudz, stimulācija izzūd, un tās vietā iestājas bioinhibīcija, tas ir, kavēšana.3

Skaitļi, uz kuriem šī līkne balstās, ir no šūnu kultūras un dzīvnieku eksperimentiem. Peles embrija saistaudu šūnās proteīna ar nosaukumu NF-κB aktivizācija bija visspēcīgākā pie 0,3 J/cm², bet pie 3 J/cm² un vēl vairāk pie 30 J/cm² tā jau bija samazinājusies.3 NF-κB ir signāla pārraides proteīns, kas šūnas kodolā ieslēdz gēnus. Peļu brūču dzīšanā virsotne bija pie 2 J/cm², bet 50 J/cm² pasliktināja dzīšanu salīdzinājumā ar neārstēto kontroli: brūce paplašinājās vairāk nekā dzīvniekiem, kas gaismu nesaņēma.3 Šis ir spēcīgākais pierādījums tam, ka pārāk daudz gaismas var būt sliktāk nekā vispār nekas, taču tie ir dati, kas mērīti pelēm, uz brūces, nevis uz cilvēka sejas ādas.

Mehānisms ir atkarīgs no reaktīvo skābekļa sugu (RSS) daudzuma. RSS ir skābekli saturošas molekulas, kas viegli reaģē ar citām molekulām. Nelielā daudzumā tās darbojas kā signāls: gaismas izraisīts zems RSS līmenis aktivizē tādus proteīnus kā NF-κB un stimulē šūnu dalīšanos. Lielā daudzumā tās darbojas kā inde: augsts RSS līmenis kavē dalīšanos un nogalina šūnu.3 Saskaņā ar 2009. gada apskatu, augstas devas gaisma caur mitohondriju, izmantojot fermentu ar nosaukumu kaspāze-3, iedarbina apoptozi, tas ir, ieprogrammēto šūnas nāvi.3 Tās pašas grupas 2011. gada mērījumā, peles embrija smadzeņu garozas nervu šūnu kultūrā, ATP, tas ir, šūnas enerģiju pārnesošā molekula, zemākā devā pieauga, augstākā samazinājās, un RSS bija otra, lielāka virsotne pie 30 J/cm², tieši tur, kur mitohondrija membrānas potenciāls nokrita zem sākotnējā līmeņa.4

Šai līknei ir trīs ierobežojumi, bez kuriem iepriekšējie skaitļi maldina. Pirmais: 2011. gada apskata paša vārdiem, bifāziskā līkne tika pierādīta šūnu kultūrā un dzīvnieku eksperimentos, un „pašlaik nav pārliecinoša ziņojuma par to, ka bifāziska devas-atbildes reakcija būtu novērota pacientiem”. Tas pats teikums tomēr turpinās ar to, ka saskaņā ar vairākiem sistemātiskiem pārskatiem un metaanalīzēm, kas balstīti uz randomizētiem pētījumiem, dažus neefektīvus pētījumus var izskaidrot ar pārdozēšanu, jo tika pārsniegtas lāzerterapijas profesionālās organizācijas, World Association for Laser Therapy, vadlīnijas.4 Cilvēkiem, tātad, līknes forma nav pierādīta, taču arī no tā pārdozēšanas iespēja nav izslēgta. Otrais: vienīgais cilvēku randomizētais pētījums, ko 2009. gada apskats min saistībā ar jaudas maiņu, lielāku jaudu ar labāku rezultātu deva, taču ne uz sejas ādas. Ar 830 nm lāzeru, uz kakla, vēršot to pret nervu mezglu blakus kakla mugurkaula septītajam skriemelim, starp 60 mW, 150 mW un placebo lielāko uzlabojumu deva 150 mW iestatījums, jostas rozes izraisītām nervu sāpēm, 3 minūšu reizēs; tie paši pacienti saņēma visus trīs iestatījumus trīs secīgās dienās.3 Laiks visos trīs iestatījumos palika vienāds, tāpēc lielākas jaudas iestatījums saņēma arī lielāku enerģijas blīvumu. Tas bija lāzers, nevis LED, un ārstēja uz kakla, tomēr tas runā tieši pret „vairāk ir sliktāk”. Trešais: Zein, Selting un Hamblin 2018. gada apskats raksta, ka neefektīvie pētījumi šūnās ar augstu mitohondriju aktivitāti biežāk kļuva neefektīvi pārdozēšanas dēļ, un tas pats apskats ādu ierindo starp audiem ar zemu mitohondriju skaitu, pretstatā muskuļiem, smadzenēm, sirdij un nervam.5 Teikums „pārdozēšana izskaidro neveiksmi” tātad attiecas uz muskuļiem un smadzenēm, uz ādu no tā neizriet.

Ko no tā paņemt līdzi: vairāk gaismas nenozīmē vairāk efekta, un šūnās un dzīvniekiem pārāk daudz atbildi arī pagriež pretējā virzienā. Uz cilvēka ādas līknes forma nav pierādīta, taču pārdozēšanas iespēja arī nav pilnībā izslēgta. Praktiskā robeža ir Jūsu maskas instrukcijas minūšu un reižu maksimums, vairāk par to nav vērts iet.

Maskas ražotāju lapās minūtes un reizes ir norādītas bez avota. Es izceļu šos piecus no literatūras par mājas LED ierīcēm; neviens no tiem nav veikts ar konkrēto masku, ko redzat veikalā.

Papageorgiou un kolēģi 2000. gadā 107 cilvēkus ar vieglu un vidēji smagu pinņu formu sadalīja četrās grupās: tikai zilā gaisma (415 nm), jaukta zilā un sarkanā gaisma (415 un 660 nm), baltā gaisma un 5% benzoilperoksīda krēms. Gaismu viņi saņēma ar pārnēsājamu gaismas avotu, katru dienu 15 minūtes, 12 nedēļas; tā raksta oriģinālais kopsavilkums. 2021. gada apskats to apraksta kā lampu un tam pievieno 4,23 mW/cm² jaudas blīvumu no 25 centimetru attāluma, kā arī 320 J/cm² devu.13 Šis 320 J/cm² manā paša izpratnē attiecas uz visu 12 nedēļu kursu kopumā, 4,23 mW/cm² reizināts ar 15 minūtēm, reizināts ar 84 dienām, nevis uz vienu reizi. Jauktās grupas iekaisuma bojājumu skaits vidēji samazinājās par 76% (95% ticamības intervāls no 66 līdz 87%), un tas 4. un 8. nedēļā bija nozīmīgi labāks nekā tikai-zilajā grupā, taču 12. nedēļā vairs ne.6 Tikai-zilās grupas pašas procentu oriģinālais kopsavilkums nenorāda; 2021. gada apskats tai piešķir 63% iekaisuma uzlabojumu.13

Na un Suh 2007. gadā 28 brīvprātīgo sejas vienu pusi ārstēja ar pārnēsājamu sarkanās gaismas ierīci, otra puse bija kontrole. Ierīci lietoja divreiz dienā 15 minūtes, 8 nedēļas. Ārstētajā pusē gan iekaisuma, gan neiekaisuma bojājumu skaits samazinājās nozīmīgi vairāk nekā kontroles pusē, un vizuālās analogās skalas vērtība uzlabojās no 3,9 uz 1,9.7 Šis ir neliels, vienkārši aklināts pētījums, un ierīces viļņa garumu oriģinālais kopsavilkums nenorāda.

Friedmann un kolēģi 2026. gadā pētīja mājas ierīci, kas vienlaikus deva 660 nm sarkano un 415 nm zilo gaismu, salīdzinājumā ar ierīci, kas dod tikai 415 nm zilo gaismu. Mērķis bija 30 dalībnieki, pabeidza 23. Ierīci mājās lietoja reizi dienā, 8 nedēļas. Iekaisuma bojājumu skaits abās grupās nozīmīgi samazinājās līdz 4. un 8. nedēļai, neiekaisuma bojājumu skaits nevienā no tām, un bojājumu skaita samazinājumā starp abām grupām nevienā laika punktā nebija nozīmīgas atšķirības; ārsta vispārējā novērtējuma skalā 8. nedēļā kombinētā grupa bija labāka.8 Tas bija atklāts pētījums, bez fiktīvas ierīces grupas, tātad dalībnieki zināja, ko saņem.

Vienā 2025. gada pētījumā iesaistīja 30 cilvēkus pārnēsājamas, mājās lietojamas maskas pētījumā, kas vienlaikus dod sarkano (633 nm) un zilo (415 nm) gaismu, katrreiz 10 minūtes, četras reizes nedēļā, 7 nedēļas; viens dalībnieks slimības dēļ izstājās agri, 29 pabeidza. Visi 30 dalībnieki papildus saņēma standartizētu pamata rutīnu mājām, mitrinošu attīrošo līdzekli, mitrinātāju un SPF 30 saules aizsargkrēmu ikdienas lietošanai, pēc iepriekšējo lokālo līdzekļu izskalošanas. Līdz 7. nedēļai gan iekaisuma, gan neiekaisuma bojājumu skaits nozīmīgi samazinājās, un 86% dalībnieku uzlabojās vismaz par vienu pakāpi ārsta smaguma skalā.9 Arī šis bija atklāts pētījums, bez kontroles grupas; autori paši to apraksta kā galveno ierobežojumu, un, tā kā visi saņēma to pašu pamata rutīnu, 86% un nozīmīgo samazinājumu nevar attiecināt tikai uz gaismu pašu par sevi.

Bragato un kolēģi 2025. gadā pētīja 95 sievietes vecumā no 45 līdz 60 gadiem ar 660 ± 10 nm sarkano LED masku, tieši par biežuma jautājumu. Šī maska ir cita ražotāja produkts, nevis mūsu; Bragato savā publikācijā norāda visus trīs lielumus, jaudas blīvumu, laiku un devu, tāpēc tieši uz šī var parādīt iepriekš minēto devas jēdziena formulu: 6,4 mW/cm² jaudas blīvums, 21 minūte, un no tā aprēķinātais 8,05 J/cm² enerģijas blīvums. (Papageorgiou deva iepriekš, manā paša izpratnē, ir visa 12 nedēļu kursa summa, nevis vienas reizes.) Pārrēķinot ar pašu formulu: 6,4 mW/cm² reizināts ar 1260 sekundēm (21 minūte), dalīts ar tūkstoti, praktiski dod to pašu 8,05 J/cm², ko norādīja pētījums; mācību grāmatas piemērs devas aprēķinam. Saskaņā ar protokolu viena grupa saņēma trīs, otra divas 21 minūtes garas reizes nedēļā, 4 nedēļas, bet trešā grupa saņēma fiktīvu ārstēšanu. Aklajā grumbu vērtēšanas skalā starp grupām, ieskaitot fiktīvi ārstēto grupu, nozīmīgas atšķirības nebija. Ar datorizētu ImageJ mērījumu izmērīja četrus reģionus, pieri, glabellu un labo, kā arī kreiso periorbitālo apvidu, un no tiem divos, glabellā un labajā periorbitālajā apvidū, ar gaismu ārstētajās grupās grumbas garums samazinājās nozīmīgi vairāk nekā fiktīvi ārstētajā grupā,10 un arī FACE-Q apmierinātības rādītājā abas aktīvās grupas bija nozīmīgi labākas nekā fiktīvi ārstētā (p=0,001 un p=0,034). Taču starp divām un trim reizēm nedēļā nebija atšķirības ne grumbu skalā, ne apmierinātībā, un autori no tā secina, ka apmierinātības uzlabošanai šķiet pietiekamas arī divas reizes nedēļā. Tas rāda, ka no biežākas lietošanas nedēļā nesanāca vairāk rezultāta, kaut gan datorizētais mērījums ar gaismu ārstētajās grupās un FACE-Q abās aktīvajās grupās deva labāku rezultātu nekā fiktīvi ārstētajai. Taču tas nerāda, ka vairāk būtu kaitējis, un četras nedēļas ir ļoti īss laiks.

Ko no tā paņemt līdzi: pētītie režīmi bija 15 minūtes dienā, divreiz dienā 15 minūtes, reizi dienā, četras reizes nedēļā 10 minūtes, un divas vai trīs, 21 minūtes garas reizes nedēļā, no 4 līdz 12 nedēļām. Divos pētījumos kopsavilkums apstiprina, ka tā bija maska (Ablon 10 minūtes, Bragato 21 minūte); Papageorgiou izmantoja pārnēsājamu gaismas avotu, Na un Suh pārnēsājamu ierīci; Friedmann ierīces formu kopsavilkums nenorāda. Kur minūšu skaits ir norādīts, neviens no tiem nav 30 minūtes, un neviens nav veikts ar Jūsu masku. Ja maskas apraksts atsaucas uz pētījumu, meklējiet klāt šos četrus datus: cik cilvēku, cik minūšu, cik reižu dienā, cik nedēļas.

Iepriekš minētajos pētījumos pirmā publicētā atšķirība parādījās 4. nedēļā (Papageorgiou, Friedmann). Mērīja arī agrāk: Na un Suh 1., 2. un 4. nedēļā fiksēja bojājumu skaitu un vizuālo analogo skalu (VAS), Ablon 21. dienā fiksēja bojājumu skaitu un ārsta punktu skalu (IGA), taču Ablon publicētajā rezultātu daļā nav rezultāta par 21. dienu, un Na un Suh kopsavilkums šiem laika punktiem rezultātu nenorāda (pilnajam tekstam man nebija piekļuves), tātad mēs nezinām, ko tad redzēja. Vairāk beigu punktu mērīja 8. nedēļā (Na un Suh, Friedmann), garākais pētījums bija 12 nedēļu garš (Papageorgiou), kur atšķirība starp jaukto un tikai-zilo grupu 12. nedēļā vairs nesasniedza nozīmības līmeni.6 Šie ir grupas vidējie rādītāji: procents, kas izriet no bojājumu skaitīšanas un ir patiess visai grupai kopumā, un neko nepasaka par to, kad un cik daudz redzams konkrēta cilvēka sejā. Individuālo izkliedi kopsavilkumi nenorāda, tāpēc arī es nevaru pateikt, cik dalībniekiem nemainījās nekas.

Ko no tā paņemt līdzi: pētījumi mērīja atšķirību pēc 4 un 12 nedēļām tur, kur šim laika punktam rezultātu arī publicēja, ar vairākkārtēju, regulāru lietošanu nedēļā. Pēc divām nedēļām par masku spriest ir pāragri, taču pēc divpadsmit nedēļu regulāras lietošanas jau ir ar ko salīdzināt.

Šim jautājumam meklēju pētījumu un neatradu. „Pierašana” nozīmētu, ka tā pati deva laika gaitā vērtu arvien mazāk, jo audu atbilde no atkārtošanas nolietojas; farmakoloģijā to sauc par toleranci vai tahifilaksi. Fototerapijai šādu mērījumu neatradu, meklēšana atrada tikai farmakoloģiskās definīcijas. Tas, kas ir literatūrā, ir cits jēdziens: bifāziskā devas-atbildes līkne, tas ir, devas optimums vienas reizes ietvaros, par ko bija runa iepriekš.

Tuvākie dati ir peles eksperiments, par smadzeņu bojājumu, ar lāzeru, kas dots caur galvaskausu. Efektīvo ārstēšanu atkārtoja četrpadsmit reizes, katru dienu: pirmajās četrās dienās katru dienu ārstētā grupa uzlabojās nedaudz labāk nekā vienreiz ārstētā, no piektās dienas uzlabošanās apstājās, un līdz četrpadsmitajai dienai katru dienu ārstētās peles noslīdēja līdz neārstētās grupas līmenim; starp 16. un 28. dienu katru dienu ārstētās peles darbojās sliktāk nekā neārstētās, taču pēc autoru domām šī atšķirība nebija statistiski nozīmīga.4 Autori to apraksta kā uzkrātu pārdozēšanu, nevis pierašanu, un tie ir dati, kas mērīti pelēm, smadzenēs, ar lāzeru, un nerunā par cilvēka ādu un LED. Šūnu līnijā divas reizes dienā veikta ārstēšana deva lielāku dalīšanās pieaugumu nekā reizi dienā vai četras reizes dienā,3 un pats 2009. gada apskats norāda, ka ārstēšanas intervāla ietekme nav izpētīta.3 Ir arī pretpiemērs cilvēkiem: mutes dobuma audzēja staru un ķīmijterapijas laikā, mutes gļotādas iekaisuma novēršanai dotā gaismas ārstēšanā 16 pacientiem katru dienu veikta ārstēšana bija efektīvāka nekā katru otro dienu; katru otro dienu ārstētajā grupā biežāk bija 2. un 3. pakāpes iekaisums.11 Šis ir neliels paraugs (pētījumu ieplānoto 60 vietā ar 16 pacientiem, pēc starpposma analīzes, pārtrauca agri), citiem audiem un citam mērķim, taču tas rāda, ka arī „retāk ir labāk” nav vispārināms.

Ko no tā paņemt līdzi: apgalvojumam „Jūsu āda pierod” avota nav, un apgalvojumam „biežāk dienā ir labāk” uz cilvēka ādas arī nav. Kas ir, tas ir tik daudz, ka vienā cilvēku pētījumā starp divām un trim reizēm nedēļā atšķirības nebija, un Jūsu maskas instrukcija dod nedēļas maksimumu.

Daudzām maskām ir taimeris, kas pēc noteikta laika ierīci automātiski izslēdz, un daudzas instrukcijas dod divus skaitļus: ieteicamo minūšu skaitu vienā reizē un nedēļas reižu skaitu. Šie divi nav viens un tas pats. Automātiskā izslēgšanās ir drošības robeža: tā norāda, cik ilgi ierīce var darboties, ja aizmirstat to noņemt. Ieteicamais laiks norāda, cik daudz ir vērts. Ja maska izslēdzas pēc 30 minūtēm, no tā neizriet, ka 30 minūtes ir vērts nēsāt; minētajos pētījumos, kur to norādīja, izmantoja reizes no 10 līdz 21 minūtei (no tām divos kopsavilkums apstiprina, ka tā bija maska; Na un Suh deva divas, katru 15 minūtes garas reizes dienā), un saskaņā ar bifāzisko līkni vairāk nenozīmē vairāk. Neatkarīgi no tā, Jūsu pašas maskai noteicošā ir drukātā instrukcija: svarīgs ir tās minūšu un reižu skaits, nevis taimeris.

Tas pats attiecas uz nedēļas skaitli: instrukcijas nedēļas reižu skaits ir maksimums, nevis mērķis, kas jāsasniedz. Ja Jūsu instrukcija dod diapazonu, teiksim, no trim līdz piecām reizēm nedēļā, diapazona apakšējais gals ir tikpat ļoti instrukcijai atbilstoša lietošana kā augšējais.

Ko no tā paņemt līdzi: Jūsu maskas instrukcijā meklējiet ieteicamo minūšu skaitu un nedēļas reizes, nevis taimera vērtību. Ja instrukcija dod tikai taimeri, bez ieteikuma, minēto pētījumu reizes no 10 līdz 21 minūtei, tur, kur to norādīja, rāda, kādā diapazonā strādāja pētnieki; tas nav ieteikums Jūsu pašas maskai, tai attiecas Jūsu drukātās instrukcijas minūšu un reižu skaits.

Šim jautājumam pētījumu neatradu. Neviens no iepriekš minētajiem pieciem pētījumiem neapraksta, kurā dienas daļā dalībnieki ierīci lietoja, un pētījumu, kas salīdzinātu rīta un vakara lietošanu, arī neatradu. Kas paliek, ir praktiski: labs ir tas laiks, kad varat mierīgi nosēdēt desmit līdz piecpadsmit minūtes, un ko varat noturēt nedēļu no nedēļas, jo pētījumos mērīto atšķirību deva regulāra, nedēļām ilga lietošana. Lietojiet uz tīras, nomazgātas sejas, un, ja uz Jūsu ādas ir līdzeklis, kas var būt fotosensibilizējošs, to nevelciet tieši pirms maskas.

Ko no tā paņemt līdzi: dienas laikam pierādījumu nav; visi pētījumi mērīja regulāru, nedēļām ilgu lietošanu. Izvēlieties to laiku, ko varat noturēt.

Es izmēģināju astoņas LED maskas, un to lietošanas režīms gandrīz katrā bija norādīts citādi: dažām bija tikai taimeris, dažām bija minūtes bez jaudas datiem. No tā man iezīmējās, ko meklēt savējā: instrukciju, kas dod minūtes un nedēļas reizes, un taimeri, kas ir drošības robeža. Tikai pēc tam es uzdrošinājos sākt izplatīt savu LED masku. Manas maskas drukātā instrukcija paredz 3–5 reizes nedēļā un katrreiz ne vairāk kā 10 minūtes, dienas augšējā robeža ir 30 minūtes, un ierīce pēc 30 minūtēm izslēdzas pati. 30 minūšu izslēgšanās ir drošības robeža, 10 minūtes ir ieteikums. Septiņām krāsām instrukcija dod kosmētisku aprakstu; par to, kuru režīmu lietot, šis raksts atbildi nedod, jo maska nav medicīniska ierīce, un iepriekš minētie pētījumi nav veikti ar šo masku. Ja pēc tam vēlaties apskatīt, produkta lapā ir arī ierobežojumi.