Minerālais vai ķīmiskais saules aizsargkrēms, SPF 30 vai 50? Ko nozīmē marķējumi, un cik daudz tiešām jāuzklāj.

Mācos skaistumkopšanas arodu, un bieži uzdotais jautājums ir, kurš ir labāks: minerālais vai ķīmiskais saules aizsargkrēms. Īsā atbilde: abi ir UV filtri, ja attiecīgā aktīvā viela konkrētajā tirgū ir atļauta, lai gan atļaujas detaļas dažādām iestādēm atšķiras. ASV pašlaik spēkā esošais regulējums 16 UV filtra aktīvās vielas (tostarp cinka oksīdu un titāna dioksīdu) uzskata par vispārēji drošām un efektīvām. Šis saraksts mainās. Amerikas zāļu iestāde (FDA) 2026. gada 10. septembrī ar galīgu noteikumu no tā drošības apsvērumu dēļ izslēdz divas aktīvās vielas, PABA un trolamīna salicilātu; noteikums stājas spēkā ne agrāk kā gadu pēc izdošanas. Kādā agrākā, 2021. gada priekšlikumā FDA vēl 12 organiskajiem filtriem (tostarp avobenzonam un oktokrilēnam) pieprasa vairāk datu, jo tos lieto arvien vairāk, un ir parādījusies jauna informācija par to iespējamajiem riskiem. Šis pagaidām ir priekšlikums, ne spēkā esošs lēmums.5 Saskaņā ar Breakell un līdzautoru 2024. gada pārskatu, apstiprinātie UV filtri ir droši.1 Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006. gada ieteikumu, epidemioloģiskie pētījumi norāda, ka saules aizsargkrēma lietošana var novērst dažus ādas vēža veidus.3 (Detalizētāku, jaunāku pierādījumu pārskatu par melanomu skatiet rakstā par UV starojumu.) Atšķirība ir tajā, KĀDA viela nonāk uz ādas.

Minerālais (neorganiskais) saules aizsargkrēms satur cinka oksīdu un/vai titāna dioksīdu, ķīmiskais (organiskais) saules aizsargkrēms satur oglekļa bāzes molekulas, piemēram, avobenzonu vai oktokrilēnu. Bieži sastopams maldīgs priekšstats ir tāds, ka minerālais saules aizsargkrēms tikai atstaro gaismu, kā spogulis. 2016. gada pētījums, kas balstīts uz laboratorijas optiskajiem mērījumiem (lielākā daļa autoru ir saules aizsargkrēmu ražotāja Johnson & Johnson darbinieki), norāda, ka cinka oksīda un titāna dioksīda atstarojošā iedarbība visā UV diapazonā vidēji ir tikai 4-5 procenti, lielākā daļa aizsardzības rodas no absorbcijas, nevis atstarošanas vai izkliedes.6 Breakell un līdzautoru pārskats gan joprojām lieto tradicionālo „atstaro un izkliedē” aprakstu fiziskajiem filtriem.1 Tēma tātad nav slēgta, bet par absorbcijas pārsvaru ir tiešs mērījums.

Ko no tā var paņemt līdzi: fiziskais un ķīmiskais saules aizsargkrēms ir divas atsevišķas vielu grupas; aizsargājošajā iedarbībā neviens nav novērtējams augstāk par otru, ja tā ir pietiekami daudz. Izvēle drīzāk ir par to, kura tekstūra un kurš der Jūsu ādai.

Tas redzams sastāvdaļu sarakstā (INCI). Ja saraksta sākumā ir cinka oksīds (zinc oxide) vai titāna dioksīds (titanium dioxide), tas ir minerālais saules aizsargkrēms. Ja sarakstā redzat tādus nosaukumus kā avobenzons, oktokrilēns, homosalāts, oktisalāts, Jūsu rokās ir ķīmiskais filtrs. Ir produkti, kas vienā formulā satur abu veidu filtrus.1 Šai atpazīšanas metodei primāru klīnisku avotu neatradu, rakstu to kā praktisku padomu: sastāvdaļu saraksts ir drošākā zīme, nevis uzraksts „fizisks” vai „ķīmisks” uz iepakojuma.

Arī tekstūra var kaut ko liecināt, bet ne uzticami: minerālie saules aizsargkrēmi biežāk paliek balti uz ādas, ķīmiskie parasti ir caurspīdīgāki uz ādas. Tas ir formulējuma, ne noteikuma jautājums, tāpēc galīgā droša zīme paliek sastāvdaļu saraksts.

Ko no tā var paņemt līdzi: skatieties sastāvdaļu sarakstu, nevis iepakojuma frāzes; cinka oksīda un titāna dioksīda nosaukums pats par sevi atklāj, ka produktā ir minerālais filtrs.

Tam pierādījumu nav, lai gan saskaņā ar 2024. gada pārskatu mērķtiecīgu kancerogenitātes datu ir maz.1 Bailes izauga no diviem atsevišķiem ziņojumiem. Viens, ka daļa ķīmisko UV filtru caur ādu nonāk asinīs: to mērīja divi Amerikas zāļu iestādes (FDA) pētījumi, otrajā jau pēc vienas, bagātīgas, uz visu ķermeni uzklātas devas.1011 Robeža, kas tika pārsniegta, ir piesardzības slieksnis, kas paredz turpmāku izpēti, nevis izmērīta kaitīga efekta līmenis, un paši autori norāda, ka tas nav iemesls atteikties no saules aizsargkrēma.1011

Otrs, ka 2021. gadā neatkarīga laboratorija vairākās saules aizsargkrēmu partijās atrada benzolu, kancerogēnu piesārņojumu, gan sprejā, gan losjonā, tostarp tīri minerālā, cinka oksīda losjonā.12 Tā bija ražošanas kļūda, nevis UV filtru īpašība.

Ja uztraucaties par uzsūkšanos, minerālais saules aizsargkrēms šo jautājumu apiet, jo paliek uz ādas virsmas. Šādā gadījumā vērts izvēlēties krēma vai losjona formu, jo ES Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS) piesardzības nolūkā iesaka, lai nanoizmēra cinka oksīds un titāna dioksīds nenonāktu ieelpojamā sprejā.1 Savukārt ikdienas saules aizsargkrēma lietošanu atbalsta 903 cilvēku, 4,5 gadu randomizēts pētījums: ikdienas lietotājiem izmērīja mazāku ādas novecošanos nekā gadījuma lietotājiem.9 Neviens no iepriekš minētajiem diviem apsvērumiem nedod tikpat spēcīgu argumentu par labu saules aizsargkrēma atmešanai.

SPF (saules aizsardzības faktors) mēra, cik reizes ilgāk paiet, kamēr ar saules aizsargkrēmu apstrādāta āda apdeg, salīdzinot ar ādu bez saules aizsargkrēma; mērījumu veic saskaņā ar standartu ISO 24444, ar 2 miligramiem saules aizsargkrēma uz kvadrātcentimetru.2 Saskaņā ar Amerikas Dermatoloģijas akadēmiju, SPF30 aiztur 97 procentus UVB starojuma4; aptuveno 98 procentu vērtību SPF50 iegūst no izfiltrētās UVB daļas formulas (1 mīnus 1 dalīts ar SPF), nevis no tieša mērījuma. Starp abiem skaitļiem uz papīra atšķirība ir viens procentpunkts, bet saskaņā ar Eiropas Komisijas ieteikumu aizsardzība pret apdegumu ar skaitli aug lineāri, no kā izriet, ka SPF50 aptuveni 1,7 reizes labāk aizsargā pret apdegumu nekā SPF30 (50/30, izsecināta vērtība); virs 50 gan pieaugums vairs nav ievērojams.3

Tas, kas patiesībā izšķir, cik daudz aizsardzības saņemat, ir uzklātais daudzums, un tas ir svarīgi abos virzienos. Eiropas Komisijas 2006. gada ieteikums nosaka: ja uzklātais saules aizsargkrēma daudzums samazinās uz pusi, salīdzinot ar atsauces 2 miligramu/kvadrātcentimetru, faktiskā aizsardzība var kristies pat par divām trešdaļām.3 Tas nozīmē, ka plāni uzklāts SPF50 praksē var aizsargāt mazāk nekā biezi uzklāts SPF30. Tomēr AAD arī norāda, ka, tā kā daudzi jau tāpat uzklāj tikai 20-50 procentus no vajadzīgā daudzuma, augstāka SPF skaitļa produkta lietošana daļēji kompensē šo nepietiekamo uzklāšanu.4

Ko no tā var paņemt līdzi: no šiem diviem faktoriem stiprāk iedarbojas daudzums, bet tāpēc augstāks SPF skaitlis arī nav lieks, jo praksē lielākā daļa uzklāj par maz, un šādā gadījumā augstākais skaitlis kalpo kā rezerves aizsardzība.

SPF galvenokārt sniedz informāciju par UVB starojumu, to, kas izraisa apdegumu.3 UVA ir viens no ādas priekšlaicīgas novecošanas cēloņiem, un tam ir atsevišķs mērījums.3 Apļveida UVA zīmi ieviesa Eiropas kosmētikas rūpniecības apvienība (tagad Cosmetics Europe), lai norādītu, ka produkts atbilst Eiropas Komisijas 2006. gada ieteikumam: tā UVA aizsardzība ir vismaz trešā daļa no kastītē norādītā SPF, un tās filtrācija sniedzas pietiekami tālu uz UVA garāko viļņu pusi.37

Uz Āzijas, galvenokārt korejiešu un japāņu saules aizsargkrēmiem redzat PA zīmi (arī uz mana veikala SKIN1004 seruma ir PA++++). To 1995. gadā ieviesa Japānas kosmētikas rūpniecības apvienība. Plusa zīmes rāda, cik reizes vairāk UVA vajadzīgs uz apstrādātas ādas, lai tā sāktu ilgstoši tumšēt, salīdzinot ar kailu ādu: PA+ 2-4 reizes, PA++ 4-8 reizes, PA+++ 8-16 reizes, PA++++ vismaz 16 reizes.8

Abas zīmes nāk no radniecīga mērījuma, bet saka ko citu: PA norāda UVA aizsardzības apmēru, aplis to, vai tas ir pietiekami liels salīdzinājumā ar SPF. Ar veselo saprātu no tā izriet, ka par SPF 50, PA++++ produktu pēc zīmes nevar droši zināt, vai tas sasniedz Eiropas proporciju, jo PA++++ apakšējā robeža ir mazliet mazāka nekā SPF 50 trešdaļa; šis ir mans paša aprēķins.

Ko no tā var paņemt līdzi: SPF skaitlis pats par sevi neko nesaka par UVA aizsardzību. Uz Eiropas produkta aplis, uz Āzijas PA zīme dod par to priekšstatu, un abas ir laba zīme, ja tās ir.

Laboratorijas mērījumu veic ar 2 miligramiem saules aizsargkrēma uz kvadrātcentimetru, tas vidējam pieaugušajam visam ķermenim nozīmē apmēram 36 gramus, ko Eiropas Komisijas ieteikums norāda kā 6 tējkarotes daudzumu.3 Šis skaitlis attiecas uz ĶERMENI. Saskaņā ar Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas profesionālo ieteikumu, uz sejas vērts uzklāt vismaz 1 tējkaroti (aptuveni tik, cik aizpilda rādītājpirksta un vidējā pirksta garumu) saules aizsargkrēma.4 Tas ir profesionāls ieteikums, nevis no 2 mg/cm² laboratorijas atsauces manis izsecināta vērtība.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ieteikumu, lielākā daļa lietotāju uzklāj mazāk, nekā laboratorijā mērītais daudzums.3 Mans paša, veselā saprāta lasījums no tā: labāk uzklājiet bagātīgi, nevis taupīgi, pat ja tas šķiet daudz, un neaizmirstiet arī par ausīm, kaklu un matu līniju.

Ko no tā var paņemt līdzi: saskaņā ar AAD profesionālo ieteikumu uz sejas jāuzklāj vismaz 1 tējkarote, bet tas nav laboratorijā mērīts optimums; no šiem diviem faktoriem stiprāk iedarbojas daudzums, un, tā kā parasti uzklāj mazāk, nekā ar ko mērīts, augstāks faktors to daļēji kompensē.

Atjaunošanas iemesls ir plaisa starp mērīšanas metodoloģiju un reālo lietojumu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas ieteikumu, uzklātā daudzuma samazinājums aizsardzību samazina nesamērīgi vairāk nekā pats daudzuma samazinājums.3 Sviedri, dvieļa lietošana un iegremdēšana ūdenī visi var samazināt slāņa biezumu; atjaunošana šo zudumu kompensē. Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas profesionālais ieteikums iesaka atjaunot apmēram ik pēc divām stundām, kā arī pēc peldēšanas vai svīšanas.4 Tas ir ieteikums, nevis no konkrēta pētījuma izsecināts mērījuma rezultāts.

Ko no tā var paņemt līdzi: uzklātais daudzums dienas laikā samazinās, aizsardzība krītas nesamērīgi vairāk, un atjaunošana šo zudumu kompensē.

Šis ir praktisks secības jautājums, kam Eiropas Komisijas daudzuma princips dod izejas punktu: lai sasniegtu mērīto SPF, saules aizsargkrēmam uz ādas jābūt biezumā, kas tuvs testa daudzumam (2 mg/cm²).3 No tā savā paša lasījumā secinu, ka to vērts uzklāt pēc ādas kopšanas (tīrīšana, mitrināšana), bet pirms grima: grims uz saules aizsargkrēma uzliek plānu slāni, zem kura grūtāk pārbaudīt, vai tas ir uzklāts pietiekami biezi. Šis ir mans secības ieteikums, nevis ES ieteikuma burtiskais saturs.

Par to, vai grims ar pašu SPF marķējumu (tonālais krēms, pūderis) aizstāj atsevišķi uzklātu saules aizsargkrēmu, precīzu avotu neatradu; daudzuma principa dēļ (2 mg/cm² vajadzīgs mērītajam SPF) maz ticams, ka plāni uzklāts grims dod to pašu daudzumu, bet to rakstu kā savu paša lasījumu, nevis izmērītu faktu.

Ko no tā var paņemt līdzi: saules aizsargkrēmam jābūt pēc ādas kopšanas, pirms grima; ja Jūsu grimā ir SPF, uzskatiet to par papildinājumu, nevis saules aizsargkrēma aizstājēju.